Ko katram ir vērts zināt par atjaunojamo enerģiju

Kas ir “atjaunojamā enerģija” un no kurienes tā nāk? Mēs visi domājam, ka mēs zinām, un daži no mums pat varētu nosaukt dažus no ievērojamākajiem atjaunojamās enerģijas avotiem, bet vai mēs patiešām saprotam katra veida mērķi (piemēram, kā un kur to izmanto), cik daudz enerģijas var radīt vai tās ietekmi ekonomikā vai ieguvumus? Šeit ir skaidrs un īss kopsavilkums par pašreiz pieejamo informāciju par atjaunojamo enerģiju un ar to saistītajām tehnoloģijām.

Atjaunojamās enerģijas avoti

Vienkārši sakot, atjaunojamie enerģijas avoti ir tie, kas iegūti no tādiem avotiem, kuri ir neizsmeļami, vai tos, kurus var pārstrādāt parasti no dabīgiem avotiem. Tā var būt, piemēram, saules, vēja vai ūdens enerģija. Šie ir piemēri, par kuriem mēs domājam lielāko daļu, kad dzirdam terminu “atjaunojamā enerģija”, bet tie nav vienīgie avoti.

Mēs izmantojam enerģiju katru dienu mūsu dzīvē. Mūsu elektroniskajām ierīcēm ir nepieciešama elektrība, lai tās darbotos, mūsu apgaismojumam uz ielas arī ir nepieciešama elektrība, mūsu transportlīdzekļiem ir nepieciešams benzīns un dīzeļdegviela. Daži māju apkurei izmanto speciālu eļļu, propānu vai elektrību no valsts vai vietējiem tīkliem apgaismošanai, apkurei un lai darbinātu ierīces. Jūs lasāt šo rakstu vietnē, kas ir mitināts serverī, kam ir nepieciešama jauda, kā arī tam datoram vai citai ierīcei, ar kuru jūs aplūkojat šo vietni. Vietas, kurās mēs strādājam, tiek izmantoti datori, telefonu tīkli, drošības sistēmas un serveri, kā arī mūsu tirdzniecības centri, autostāvvietas, sporta stadioni, automašīnas, lidmašīnas utt. Visas šīs lietas prasa enerģiju, kam parasti tiek izmantota degviela, kas tad ar speciālām ierīcēm ražo nepieciešamo elektroenerģiju.

Pasaule dara visu iespējamo, lai samazinātu oglekļa emisijas un ierobežotu globālās vidējās temperatūras izmaiņas ar jauno konvekciju, par kuru 2015. gadā nolemts augstākā līmeņa sanāksmē Parīzē (vai COP21). Lai virzītos uz priekšu, mums arī jāapzinās, ka ir nepieciešams daudz panākt, lai samazinātu siltumnīcefekta gāzu emisiju, jo iedzīvotāju skaits tikai palielinās un rada lielākas prasības mūsu enerģētikas infrastruktūrai. Lai turpinātu palīdzēt apkārtējai videi un nodrošināt mūsu bērniem un viņu bērniem drošu planētu nākotnē, mums jāpāriet uz atjaunojamiem avotiem enerģijas ražošanai.

Saskaņā ar Starptautiskās Enerģētikas aģentūras ziņojumu, no atjaunojamiem enerģijas avotiem saražotās elektroenerģijas apjoms palielinājās no nedaudz vairāk par 13% 2012. gadā līdz 22% nākamajā gadā. Aģentūra prognozē, ka šim skaitlim vajadzētu sasniegt 26% līdz 2020. gadam. Attiecībā uz kopējo ražošanu, atjaunojamie enerģijas avoti veido 19% no mūsu pašreizējās izmantošanas. Šie skaitļi patiešām rāda, ka atjaunojamo enerģijas avotu izmantošana palielinās. Lielākā daļa ilgtermiņa prognozes modeļu paredz, ka laika posmā no 2012. gada līdz 2040. gadam izmantojums būs trīskāršs, un planētas temperatūra sliktākajā gadījumā paaugstinātos par 2° C.

Mēs varam apskatīt šos rādītājus vēl sīkāk un aplūkot atšķirību starp atjaunojamās enerģijas veidiem. Šie ir:

  • 9% no biomasas
  • 2% kā siltumenerģija, kas nav biomasa
  • 8% no hidroelektroenerģijas ražošanas
  • 2% no ģeotermālās, biomasas, vēja un saules enerģijas ražotās elektroenerģijas

Joprojām ir daudz ko darīt; laikā no 2000. līdz 2012. gadam lielākā izaugsme resursu ziņā bija akmeņoglēm – visnetīrākā fosilā kurināmā forma. Visbiežāk izmantotais resurss starp cenu svārstībām un tā pārprodukcija bija naftai.

Pasaulē cilvēku kļūst aizvien vairāk, kā arī elektronisko ierīču izmantošanas apjomi ir krietni palielinājušies, kas ir tikai daļa no izaicinājumiem, ar ko saskaras atjaunojamās enerģijas ražotāji u.c. piekritēji. Tomēr arī Latvijā, Polijā u.c. valstīs, kur atjaunojamā enerģija nebija daļa no nākotnes enerģijas vīzijas, tas pamazām mainās.